Pasaku ilustrācijas vēsture: No gravīrām līdz kino maģijai

Kas padara pasaku par pasaku — un kā brīnums kļūst redzams?

Lekcija par ilustrācijas vēsturi un pasaku vizuālo valodu

Autore: Svetlana Torba<br>Restauratore, māksliniece, lektore (Kumu, Igaunija)<br>Datums: 14.12

Autore — Svetlana Torba

Restauratore, māksliniece, lektore, mākslas pētniece un popularizētāja. Vieslektore KUMU muzejā (Igaunija).

KUMU mākslas muzejs

KUMU ir saīsinājums no igauņu vārda “KUnstiMUuseum”, kas tulkojumā nozīmē “mākslas muzejs”. Tas tika uzcelts Tallinā laika periodā no 2003. līdz 2006. gadam. Tā ir lielākā no piecām Igaunijas Mākslas muzeja filiālēm un viens no lielākajiem muzejiem Ziemeļeiropā.\n\nKUMU muzejā ir gan pastāvīgās, gan pagaidu izstādes. Galvenā kolekcija pārstāv igauņu mākslu no 18. gadsimta beigām. Pagaidu izstādes iepazīstina ar ārvalstu un Igaunijas laikmetīgo mākslu.\n\nMuzejā ir kafejnīca, bibliotēka, terase un auditorijas.\n\nAdrese:\nWeizenbergi 34 / Valge 1, Tallinn\n\nVairāk informācijas:\nkumu.ekm.ee

Par ko bija lekcija

Lekcijā tika aplūkots, kā vēstures gaitā mākslinieki un režisori veidoja pasaku vizuālo valodu:<br><br>• Grāmatu ilustrācijās<br>• Stājglezniecībā<br>• Kinematogrāfijā<br><br>No viduslaiku gravīrām līdz mūsdienu komiksiem un kino vizuālajiem efektiem.

Kur notika lekcija?

MASA studija | Mākslas galerija | Kultūrbārs

Elizabetes iela 67, Centra rajons, Rīga

Kas ir pasaka šodien?

Ja agrāk pasaka palīdzēja bērnam saprast pasauli, tad tagad grafiskais romāns palīdz pieaugušajam tikt ar to galā.

Šī doma sasaucas ar Arta Spīgelmana izteikumiem par grafiskā romāna lomu mūsdienu kultūrā.

Kino pasakas sastāvdaļas

Lekcija notika krievu valodā

Pasaule (pasakas arhitektūra)

Gaisma

Krāsa

Skaņa un mūzika

Personāža kostīmi un dekorācijas

Pāreja (Galvenais elements)

Tas ir brīnuma moments — iespēja nokļūt no vienas vietas otrā, ieeja pasakā caur kādu ikdienišķu vai maģisku priekšmetu.

Harija Potera piemērs

Krāsa, gaisma un atmosfēra kino pasakā

High-key efekts

Šī tehnika, izmantota Cūkkārpas gaišajās ainās un Džima Keja ilustrācijās, rada ideālas pasaules, bērnības un maģijas sajūtu. Pretstats — mākslīgas, "skābes" krāsas iezīmē nereālo un maģisko.

Džims Kejs un viņa ilustrācijas

Jauns skatiens uz vecajiem varoņiem — Harija Potera pasaule

Lasīt vairāk: livemaster.by

https://www.livemaster.by/topic/3450880-article-dzhim-kej-i-ego-illyustratsii-novyj-vzglyad-na-staryh-geroev

Pasakas Arhitektūra: Kur dzīvo brīnums?

Lai ekrānā radītu ticamu pasaku pasauli, bieži tiek izmantotas reālas, vēsturiskas vietas.<br><br><b>Glosteras katedrāle</b> (attēlā augšā) ar saviem iespaidīgajiem gaiteņiem kļuva par Cūkkārpas skolas gaiteņiem, pēc tam, kad Kenterberijas katedrāle atteicās no filmēšanas.<br><br><b>Bodliāna bibliotēka Oksfordā</b> (attēlā apakšā) kalpoja kā Cūkkārpas bibliotēka — vieta senām zināšanām un noslēpumiem.

Glosteras katedrāle

Bodliāna bibliotēka

Ceļš un Pāreja uz Pasaku

Pasakas pasaule sākas ar ceļojumu un robežas šķērsošanu.<br><br><b>Karaļa Krusta stacija (King's Cross)</b>: Pavisam reāla stacija Londonā, kas stāstā kļūst par vietu, kur ikdiena satiekas ar brīnumu (Platforma 9¾).<br><br><b>Glenfinanas viadukts</b>: Vēsturisks dzelzceļa tilts Skotijā. Tā ainaviskā varenība palīdz radīt sajūtu par tālu, noslēpumainu galamērķi, uz kuru dodas Cūkkārpas ekspresis.

King's Cross stacija

Glenfinanas viadukts

Maģiskās Pasaules Sirds

Kur varoņi dzīvo, ēd un iepērkas?<br><br><b>Christ Church koledža Oksfordā</b>: Tās greznā ēdamzāle kļuva par tiešu iedvesmas avotu Cūkkārpas Lielajai zālei.<br><br><b>Šķībā aleja</b>: Ieeja burvju pasaules tirdzniecības kvartālā. Par ieeju 'Caurajā katlā' filmā kalpoja pavisam reāls veikaliņš Londonā (lejas attēlā), kurš ikdienā nav nemaz tik maģisks, bet filmā kļūst par portālu.

Christ Church koledža

Ieeja 'Caurajā katlā'

Giljermo del Toro: Dekorāciju greznība

Mūsdienu pasaku kino viena no spilgtākajām iezīmēm ir dekorāciju budžeta greznība. Ievērojamais režisors <b>Giljermo del Toro</b> ir slavens ar to, ka rada pasakas pieaugušajiem, kurās katra detaļa ir pārdomāta.<br><br>Viņa jaunākais projekts <b>«Frankenšteins»</b> demonstrē pieeju, kurā milzīgi līdzekļi tiek ieguldīti fiziskās dekorācijās un kostīmos, nevis tikai digitālajos efektos. Tas ļauj radīt pasauli, kas šķiet biedējoši reāla un "taustāma", atgriežot kino pie rokām darinātas maģijas saknēm.

Giljermo del Toro

Skats no filmas «Frankenšteins»

Skaņas un Mūzikas Maģija

Džons Viljamss un Harija Potera pasaule

Kad melodija ir trāpīga, tā rada atpazīstamības efektu. Smadzenes tiek pārsteigtas, izraisot spēcīgas emocijas — no smiekliem līdz asarām.

Pāreja — Portāls uz Pasaku

Kad pasaku pasaule ir radīta, tēlam tajā ir jānokļūst. Portāls ir slieksnis starp parasto un brīnumaino.

Ilustrācijas vēsture: Ksilogrāfija

Pirmie pasaku vizuālie tēli parādījās ilgi pirms ierastajām grāmatām.<br><br><b>1496. gads — Ksilogrāfija</b><br>Tā ir drukas tehnika no koka plates, kur attēls tiek izgriezts ar rokām. Katra līnija prasīja grebēja meistarību.<br><br><i>Piemērs: Eņģeļi, kas aiztur četrus vējus (Apokalipse).</i>

Pasaku ilustrāciju vēsture

<b>Ksilogrāfija</b><br>Pirmie vizuālie pasaku tēli parādījās ilgi pirms ierastajām grāmatām. Tehnoloģijas ierobežojumi radīja izteiksmīgu grafiskumu.<br><br><b>Par tehniku</b><br>Tā ir drukas tehnika no koka dēļa, kur attēls tiek izgriezts ar rokām. Attēlu veido dēļa virsmas izcilie laukumi, kas tiek pārklāti ar krāsu.<br><br><b>Laikmeta spilgtākais piemērs</b><br><i>«Eņģeļi, kas valda pār četriem vējiem»</i><br>Albrehta Dīrera gravīra no cikla «Apokalipse». Šis piemērs demonstrē, kā ar asām līnijām un kontrastu tiek radīta mistiska, «pasakaina» brīnuma un katastrofas atmosfēra.

Agrīnie pasaku izdevumi

Leģenda par Pūcesspieģeli — pirmo izdevumu frontispisi

Luboka (XVIII gs.) — «Peles kaķi apglabā»

Džovanni Frančesko Straparola — «Patīkamās naktis» (1550–1553)

Džambatista Bazile — «Pentamerons» (1634–1636)

Šarls Pero — «Mātes Zoss pasakas» (1697)

Eiropas literārās pasakas veidošanās

Eiropas literārā pasaka veidojās gadsimtu gaitā. Agrīnie izdevumi lika pamatus vizuālajiem kanoniem, kurus mēs izmantojam vēl šodien.

Tautas stils: Lubu māksla (XVIII gs.)

«Peles kaķi apglabā» ir spilgts piemērs tam, kā tautas satīra un pasaku sižeti ieguva vizuālu formu pieejamā grafikā.

No viduslaiku «Pūcesspieģeļa» līdz Pero un Bazile — ilustrācija vienmēr pavadījusi tekstu.

Gistavs Dorē (Gustave Doré)

Viens no ietekmīgākajiem XIX gadsimta ilustratoriem, kura darbi izcēlās ar dramatismu un detalizāciju.<br><br><b>Galvenie darbi:</b><br>• Sarkangalvīte (1862) — kulta tēls ar vilku gultā<br>• Īkstītis (1862)<br>• Dantes Dievišķā komēdija (1861)<br>• Balzaka Draiskie stāsti (1855)

Gustavs Dorē: Pasaku reālisms

1862. gada ilustrācijas pasakām "Sarkangalvīte" un "Īkšķītis". Dorē zīmējumi piešķīra pasakām drūmu, bet elpu aizraujošu atmosfēru.

Gustavs Dorē: Fantāzijas dziļums

Dorē spēja attēlot gan baisus briesmoņus, gan smalkas, poētiskas detaļas, kas vēlāk iedvesmoja daudzus citus māksliniekus.<br><br><a href="https://artsandculture.google.com/entity/gistavs-dor%C4%93/m01nfqv?hl=lv" style="color:#C8A165; text-decoration:underline;">Vairāk par Gistavu Dorē (Google Arts & Culture)</a>

Ilustratori pēc Dorē — Arturs Rekems

Arturs Rekems (Arthur Rackham) attīstīja pasaku ilustrāciju modernisma (jūgendstila) estētikā, radot tēlus, kas kļuvuši par žanra klasiku.

<li>Pīters Pens Kensingtonas dārzos (1906)</li><li>Alise Brīnumzemē (1907)</li><li>Nībelungu gredzens (1911)</li><li>Grāfa Māra meita (1919)</li><li>Vējš vītolos (1939)</li><li>Undīne (1939)</li><li>Burvju zeme</li>

Arturs Rekems: Modernisma pasaku meistars

Rekems attīstīja pasaku ilustrāciju "jūgendstila" garā. Viņa pasaules apdzīvo savādas radības un mezglaini koki.<br><br><b>Nozīmīgākie cikli:</b><br>• Pīters Pens Kensingtonas dārzos (1906)<br>• Alise Brīnumzemē (1907)<br>• Nībelungu gredzens (1911)<br>• Vējš vītolos (1939)

Viens no slavenākajiem angļu grāmatu ilustrācijas "zelta laikmeta" māksliniekiem. Rekems attīstīja pasaku valodu caur jūgendstila (Art Nouveau) estētiku, radot pasauli, kurā burvība ir izšķīdināta krēslainā ainavā un kokiem piemīt cilvēciskas sejas.

Zelta laikmeta klasika

Pīters Pens Kensingtonas dārzā (1906)

Alise Brīnumzemē (1907)

Mīti un Daba

Nībelungu gredzens (1911)

Vējš vītolos (1939)

Citas iemīļotas pasakas

Nabadzīgais Čeko (1925) un citas ilustrācijas

https://artsandculture.google.com/entity/m02f00y?hl=lv

Edmunds Dilaks: Zelta laikmeta meistars

Arturs Rekems attīstīja pasaku ilustrāciju modernisma (jūgendstila) stilā, radot unikālu vizuālo valodu.

<li style="margin-bottom:15px;">• Pīters Pens Kensingtonas dārzos (1906)</li><li style="margin-bottom:15px;">• Alise Brīnumzemē (1907)</li><li style="margin-bottom:15px;">• Nībelungu gredzens (1911)</li><li style="margin-bottom:15px;">• Vējš vītolos (1939)</li><li>• Undīne (1939)</li>

https://www.wikiart.org/en/edmund-dulac

Ilustrators ar atpazīstamu dekoratīvo stilu, iedvesmojies no Austrumu mākslas. Viņa darbos pasaka kļūst par izsmalcinātu rakstu, un katra lapa ir bagāta ar krāsām un faktūrām.

<li>Dekoratīvisms un austrumu motīvi</li><li>Piesātināta krāsu palete</li><li>Izsmalcināta detalizācija</li><li>Dizains Elizabetes II kronēšanas pastmarkai (1953) — mākslinieka-dekoratora augstākā klase.</li>

Ivans Bilibins: Krievu stila meistars

Krievu pasaku kanoniskā tēla radītājs. Raksturīga «dzelzs» kontūra, plakaniskas krāsas un ornamentāli rāmji.<br><br><b>Šedevri:</b><br>• Vasilisa Skaistā (1910)<br>• Ivans-carevičs un Pelēkais vilks (1900)<br>• Pasaka par caru Saltanu<br>• Carevičs krustcelēs

Mākslinieks, kurš izveidoja kanonisko krievu pasakas vizuālo tēlu. Viņa unikālais «Bilibina stils» apvienoja senkrievu mākslas, lubas un tautas izšuvumu tradīcijas ar izsmalcinātu moderna grafisko estētiku.

<li>Ornamentāli rāmji</li><li>Plakanums un kontūra</li><li>Lubas ietekme</li><li>Detalizēta etnogrāfija</li>

Viņš rūpīgi pētīja Senās Krievijas koka arhitektūru, tērpus un sadzīvi, piešķirot savām pasaku pasaulēm vēsturisku pārliecību.

Mūsdienas: Šons Tans (Shaun Tan)

Austrāliešu mākslinieks, kas strādā uz robežas starp pasaku un filozofiju. Viņa darbi ir sirreāli un emocionāli.<br><br><b>Izlase:</b><br>• The Arrival (Ierašanās) — migrācijas stāsts bez vārdiem<br>• Rules of Summer (Vasaras noteikumi)<br>• Pazususi lieta (The Lost Thing)<br>• Tales from Outer Suburbia (Stāsti no ārējās priekšpilsētas)

Citi mūsdienu ilustratori

Griss Grimlijs (Gris Grimly) — drūma estētika (Frankenšteins, Edgars Alans Po)

Vera Lomakina

Brāļu Grimmu pasakas (Tales from the Brothers Grimm, 2016)

Pinokio (2002) — jauns klasikas lasījums

Vera Lomakina

Lirika un maigums

Mūsdienu māksliniece, kas strādā ilustrācijas un dzejas mijiedarbībā. Viņas tēli bieži ir bezmiesīgi, atgādinot sapņus vai atmiņas. Tā ir pasaka, kas čukst, nevis kliedz.

Kamermāģija

Spēja saskatīt brīnumaino ikdienišķās, klusās detaļās, nododot tās caur smalkām līnijām un mīkstām tekstūrām.

Griss Grimlijs (Gris Grimly)

Gotika un ironija

Ilustrators, kurš apgrieza kājām gaisā klasisko bērnu grāmatu pasauli. Viņa 'neprātīgais' stils apvieno šausmu filmu estētiku, komiksus un viktoriāņu gravīras, radot unikālu 'gotisko grotesku'.

Mūsdienu mīts

Komiksi un vizuālais naratīvs

Komikss ir mūsdienu stāstniecības forma, kur attēls un teksts veido vienotu audeklu. Tas savieno sevī mīta, kinematogrāfiskās montāžas un literatūras iezīmes, padarot brīnumu taustāmu caur ritmu.

«Komikss savieno mītu, montāžu un kadra ritmu, padarot brīnumu taustāmu.»

Žanra evolūcija un meistari

Filips Kreigs Rasels (P. Craig Russell)

The Dreaming City (1980), Koralīna

Opera un mīts grafikā. Izsmalcināta līnija un klasiska kompozīcija.

Vladislavs Jerko (Vladyslav Yerko)

Ilustrācijas «Hamletam», Sniega karaliene

Teatralitāte un neticama detalizācija. Dārgakmeņu mirdzums.

Deivs Makīns (Dave McKean)

Vampyr, Nitrate (2009)

Sirreālisms, kolāža un fotogrāfija. Saplūst sapnis un realitāte.

Materiāli izpētei

Resursi

Deivs Makīns (Dave McKean)

www.davemckean.com

Mākslinieka, režisora un ilustratora oficiālā vietne. Pilns darbu portfolio: no Sandman vākiem līdz autortiesību grafiskajiem romāniem un kinoprojektiem.

Vizionāru savienība

Lielā neuzfilmētā pasaka

Alehandro Jodorovskis

Žans "Mēbiuss" Žiro

Projekts «Kāpa» (Dune)

Leģendārie kadru plāni un koncepti filmai, kas netika uzņemta, bet iedvesmoja žanru.

Mēbiusa vizuālais mantojums

Mēs gribējām radīt filmu, kas sniegtu cilvēkiem, kuri lietojuši LSD, tās pašas halucinācijas, bet bez narkotikām.

Komiksi un vizuālais naratīvs

Uzraugi (Watchmen)

A. Mūrs (scenārijs), D. Gibonss (mākslinieks), Dž. Higinss (kolorists)

«Uzraugi» nav tikai stāsts par supervaroņiem, bet sarežģīta paša varoņa mīta dekonstrukcija. Tas izmanto arhetipus, lai runātu par realitāti un morāli.

Dekonstrukcija

Varoņi netiek rādīti kā ideāli glābēji, bet kā traumēti cilvēki ar apšaubāmu morāli.

Realitāte vs Mīts

Komiksa pasaku forma saduras ar aukstā kara realitātes nežēlību.

Kurš uzraudzīs pašus uzraugus?

Komiksi un vizuālais naratīvs

Saga

B. K. Vons (scenārijs), F. Steiplsa (māksliniece)

«Saga» ir vērienīgs audekls, kas apvieno pasakas, zinātniskās fantastikas un ģimenes drāmas elementus. Maģija šeit pastāv līdzās augstajām tehnoloģijām, bet ragi un spārni kļūst par galaktikas kara ikdienu.

Žanru hibrīds

Zinātniskās fantastikas un fantāzijas sakausējums, kur tehnoloģijas darbojas kā burvība.

Vizuālā valoda

Fionas Steiplsas gleznieciskais stils ar uzsvaru uz tēlu emocijām un «aktierspēli» rada kinematogrāfisku ritmu.

Kosmiskā opera pieaugušajiem, kas sākas kā veca laba pasaka.

Komiksi un vizuālais naratīvs

MAUS

Autors un mākslinieks: Arts Špīgelmans | 1980 — 1991

Vienīgais grafiskais romāns, kas saņēmis Pulicera prēmiju. Špīgelmans izmanto fabulas vizuālo valodu, attēlojot tautības kā dzīvniekus (ebreji — peles, vācieši — kaķi), lai radītu nepieciešamo distanci. Šis paņēmiens paradoksālā kārtā padara holokausta pieredzi taustāmāku un personiskāku.

Vēsturiskā atmiņa

Autora tēva personīgo atmiņu savīšanās ar XX gadsimta globālo traģēdiju un vēsturisku dokumentāciju.

Maskas metafora

Dzīvnieku tēli uzsver dehumanizāciju, ar kuru saskārās genocīda upuri, un vienlaikus universālo ciešanu dabu.

Pasakas forma neizsakāmās vēstures traumas apjēgšanai

Pasaka kino

Harijs Poters

Pasaule aiz ekrāna | Ilustrators Džims Kejs

Britu mākslinieks Džims Kejs radījis ilustrācijas dāvanu izdevumiem, kas kļuvušas par jaunu vizuālo kanonu. Viņa darbi papildina un paplašina filmās radītos tēlus, ļaujot ieraudzīt maģisko pasauli jaunā gaismā.

Maģijas vizualizācija

Ilustrācija atklāj to, kas palicis aiz kameras, izmantojot tekstūru un gaismu – no Hagrida burvestībām līdz Diagonalejas arhitektūras detaļām.

Emocionālā perspektīva

Lidojuma dinamika un vides detaļas palīdz atklāt varoņa iekšējo stāvokli daudz niansētāk, nekā to spēj nodot kino kameras objektīvs.

Ilustrācija ļauj ieraudzīt to, kas palicis aiz kino kameras.

Pasaka glezniecībā

Edvards Bērns-Džonss

Prezrafaelīts, kurš mītos meklēja mūžīgās patiesības

Viņa daiļradi raksturo romantiska vizionārā poētika, kas rada sapņainu un melanholisku atmosfēru. Vizuālais valoda izceļas ar izsmalcinātām līnijām, piesātinātām krāsām un viduslaiku estētiku.

Mīlestība drupu vidū (Romantiska alegorija)

Pāns un Psihe (Antīkais mīts)

Ērkšķrozīte / Mežrozītes leģenda (Pasaku cikls)

Lanselots pie Svētā Grāla kapelas (Artūra cikls)

Karaļa Artūra pēdējais miegs (Mīts par nāvi un atdzimšanu)

Pasaka glezniecībā

Sandro Botičelli

Agrā renesanse — Florences meistars

Viņa mitoloģiskie audekli sintezē antīkos motīvus un humānisma idejas, pārvēršot sižetu sarežģītā filozofiskā alegorijā. Vizuālā valoda izceļas ar smalku lineāru ritmu, tēlu izsmalcinātību un melanholisku poētiku.

Pallāda un kentaurs (Saprāta uzvara pār kaislību)

Pavasaris (Primavera) (Mīts par Veneras valstību)

Veneras dzimšana (Dievišķais skaistums)

Venera un Marss (Mīlestība uzvar karu)

Pasaka glezniecībā

Džons Viljams Voterhauss

Vēlais prerafaelītisms

Mākslinieks, kura daiļrade veltīta literāriem un mitoloģiskiem sižetiem. Viņa darbos atdzīvojas leģendas, kas piepildītas ar melanholiju, maģiju un noslēpumainiem sieviešu tēliem. Vizuālā valoda: romantisms, mistika, traģiskas varones.

Miegs un viņa pusbrālis Nāve (Alegorisks sižets)

Maģiskais aplis (Mistika un rituāls)

Lēdija no Šalotas (Alfrēda Tenisona poēma)

Ofēlija (Šekspīra traģēdija)

Pasaka glezniecībā

Eleanora Forteskjū-Brikdeila

Pēdējā prerafaelīte

Lielbritānijas 'Zelta laikmeta' ilustratore, kuras stils apvieno prerafaelītu viduslaiku romantismu ar jūgendstila dekorativitāti. Viņas darbus raksturo juvelierizstrādājumu cienīga detaļu izstrāde, piesātinātas krāsas un tēlu ētiskā un alegoriskā slodze.

1901

Bagātības mānīgums (Deceitfulness of Riches)

1899

Patiesas mīlestības bālums

1911

Ilustrācijas 'Karaļa idillēm' (Tenisona poēmas)

1919

Slaveno sieviešu Zelta grāmata

1905

Bruņinieks un eņģelis

Pasaka glezniecībā

Viktors Vasņecovs

Krievu stils / Simbolisms

Mākslinieks, kurš izveidoja kanonisko krievu pasakas vizuālo tēlu. Viņa audekli apvieno varoņeposu, vēsturisko atmiņu un tautas folkloras poētisko atmosfēru, pārvēršot mītu par realitāti. Vizuālie kodi: eposs, varoņu arhetipi un tautas atmiņas simboli.

1898

"Varoņi" (Bogatyrs) — Varonīgais eposs un zemes aizsardzība

1881

"Aļonuška" — Liriskas skumjas un bāreņa liktenis

1889

"Ivans Carevičs uz Pelēkā Vilka" — Maģiskā ceļojuma dinamika

1896

"Sirins un Alkonosts" — Prieka un bēdu dziesma

1880

"Lidojošais paklājs" — Brīnumlīdzeklis un sapnis

Kino pionieri

Žoržs Meljess

Kinematogrāfa iluzionists

Ekrāna mags. Franču režisors un cirka mākslinieks, viens no pasaules kino pamatlicējiem. Pirmais izmantoja kameru nevis realitātes fiksēšanai, bet neiespējamā radīšanai. Kino kā brīnuma un ilūzijas radīšanas līdzeklis.

1899

"Pelnrušķīte" — Pirmā klasiskās pasakas ekranizācija ar kino trikiem

1902

"Ceļojums uz Mēnesi" — Kanonisks fantastikas tēls un satīra

Tehnika

Montāžas maģija — Stop-kadrēšana un dubultā ekspozīcija brīnumiem

Tehnika

Rokas izkrāsošana — Kadru krāsošana pasakas efekta pastiprināšanai

XX gs. kino pasaka

Aleksandrs Rovs

Padomju kino pasakas kanons

Režisors-pasaku meistars. Viņš bija pirmais, kurš pārcēla darbību no paviljoniem uz reālu dabu, piepildot to ar maģiskiem tēliem un mehāniskiem brīnumiem. Stila iezīmes: tautas kolorīts, folkloras motīvi un izgudrotāja scenogrāfija.

1940

"Vasiļisa Skaistā" — Rādīts milzis Pūķis Goriničs, ko vadīja 20 cilvēki

1965

"Morozko" — Ziemas pasakas etalons. Spīlbergs to sauca par Holivudas priekšteci

Tēli

Georgijs Millers — Leģendārā Baba Jaga un Kaščejs, groteskā ļaunuma seja

Specefekti

"Krievu brīnums" — Pašgājējas krāsnis, atdzīvojušies koki un apgrieztā filmēšana

Režisora skatījums

Autora pasaka vs. Ilūzijas dzeja

Žans Kokto (1946)

"Skaistule un Briesmonis" — Sirreālistisks sapnis

"Kino ir nāve darbā, bet pasaka — sapnis nomodā." Kokto radīja "redzamu brīnumu" bez datorgrafikas, izmantojot vienkāršus trikus, gaismu un metaforisku atmosfēru.

Endrjū Adamsons (2005)

"Nārnijas hronikas" — Episkais reālisms

Pasaka kā lielbudžeta grāvējs. Maģija tiek vizualizēta burtiski un detalizēti ar CGI tehnoloģijām, radot pilnīgu ticamības efektu un vērienīgu pasauli mūsdienu skatītājam.

Filmu dizains

Harijs Poters: Pasaules radīšana (Case Study)

Kriss Kolumbuss, Alfonso Kuarons, Maiks Ņūels, Deivids Jeitss

Pasaku pasaules radīšana sākas nevis ar sižetu, bet ar vietas izvēli, telpas fiziku un atmosfēru.

Lokācijas

Reālas Skotijas ainavas un Oksfordas arhitektūra maģijas "iezemēšanai".

Krāsa un Gaisma

Paletes evolūcija no siltiem zelta toņiem uz aukstiem zili-pelēkiem, varoņiem pieaugot.

Priekšmetiskā vide

Tūkstošiem unikālu artefaktu, kas rada senatnīguma un apdzīvotības sajūtu.

Maģijas rituāli

Burvestību vizualizācija caur kustību horeogrāfiju un nūjiņu specifiku.

Kopsavilkums

Jēgas evolūcija

Ja agrāk pasaka palīdzēja bērnam izprast pasauli, tad šodien tā palīdz pieaugušajam tikt galā ar realitāti.

Pagātne

Mācīšanās

Tagadne

Terapija

Mūsdienu vizuālie stāsti izmanto brīnuma valodu nevis lai aizbēgtu no problēmām, bet kā empātijas un traumu pārstrādes instrumentu.

Ieteicamā literatūra un avoti

Deniss Zilbers

«Saruna par ilustrāciju pidžamā un ar kafijas tasi»

Džeimss Gērnijs (James Gurney)

«Krāsa un gaisma» (Color and Light)

Antons Doļins

«Pasakas. Fantastika un izdomājums pasaules kino»

Papildu resursi

Mācību materiāli: Tēlu dizains un Bērnu grāmatu ilustrācija

https://ru.scribd.com/document/610729164/%D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B3%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%80-%D0%BE%D0%B1-%D0%B8%D0%BB%D0%BB%D1%8E%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D1%86%D0%B8%D0%B8-%D0%B2-%D0%BF%D0%B8%D0%B6%D0%B0%D0%BC%D0%B5-%D0%B8-%D1%81-%D1%87%D0%B0%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%B9-%D0%BA%D0%BE%D1%84%D0%B5-%D0%97%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D0%B1%D0%B5%D1%80-%D0%94%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%81

https://ru.scribd.com/document/414857433/%D0%A6%D0%B2%D0%B5%D1%82-%D0%B8-%D1%81%D0%B2%D0%B5%D1%82-%D0%94%D0%B6%D0%B5%D0%B8-%D0%BC%D1%81-%D0%93%D0%B0%D1%80%D0%BD%D0%B8

https://www.livelib.ru/book/1008540028/reviews-skazki-fantastika-i-vymysel-v-mirovom-kinematografe-anton-dolin

Kā uzzīmēt bērnu grāmatu

https://ru.scribd.com/document/733749254/%D0%9A%D0%B0%D0%BA-%D0%9D%D0%B0%D1%80%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D1%82%D1%8C-%D0%94%D0%B5%D1%82%D1%81%D0%BA%D1%83%D1%8E-%D0%9A%D0%BD%D0%B8%D0%B3%D1%83

Tēlu dizains

https://ru.scribd.com/document/874831410/%D0%94%D0%B8%D0%B7%D0%B0%D0%B9%D0%BD-%D0%BF%D0%B5%D1%80%D1%81%D0%BE%D0%BD%D0%B0%D0%B6%D0%B5%D0%B9